Fluorīdi zobu kariesa profilaksē.

Fluorīdu lietošana zobu kariesa profilaksei un intensitātes samazināšanai ir zinātniski pierādīta, kā droša un efektīva metode.

 

Avots:

Anda Brinkmane RSU asoc.profesore
Egita Senakola RSU asoc.profesore
Ilze Maldupa RSU SF 5.kursa studente
Anna Mihailova RSU SF 5.kursa studente

 

Fluorīdi zobu kariesa profilaksē.

Fluorīdu lietošana zobu kariesa profilaksei un intensitātes samazināšanai ir zinātniski pierādīta, kā droša un efektīva metode. Lielākā daļa pasaules valstu ir guvušas ievērojamus rezultātus mutes veselības uzlabošanā, lietojot fluorīdus saturošus līdzekļus.

Fluorīdi ir svarīga uztura sastāvdaļa:

Elements fluors dabā savas ķīmiskās aktivitātes dēļ tīrā veidā nekad nav sastopams, bet ir atrodams savienojumā ar citiem elementiem, kurus sauc par fluorīdiem.

Gāzveida fluors cilvēkiem ir ļoti indīgs un kaitīgs. Saistītā formā tas ir atrodams visur augsnē un ūdenī. To uzņem augi un tādā veidā tiek nokļūst dzīvo būtņu organismos. Līdzīgi notiek ar elementu hloru un tā saistīto formu vārāmā sāls (NaCl) veidā. Fosfora saistītā forma ir kalcija fosfāts kaulos. Arī hlors un fosfors savā brīvā veidā ir cilvēkiem kaitīgi un indīgi, turpretī saistītā formā ir pamatnoteikums cilvēka dzīvībai vispār.

Pamatojoties uz dabīgo fluorīdu uzņemšanu ar barības vielām un ūdeni, fluorīdi organismā atrodas ķermeņa šķidrumos, kaulos un zobos. Kaulos un zobos fluorīdi atrodas augstākā koncentrācijā nekā visos pārējos orgānos. Paaugstinātā daudzumā fluorīdus sastop jūras zivīs, jūras augos, jūras kāpostos, nepārstrādātā jūras sāli, dažos minerālūdeņos un melnajā tējā, spinātos. Pagājušā gadsimtā nelielu fluorīdu saturu novērojama arī miltos un maizē sakarā ar pilnīgāku graudu samalšanu un dabīgo no kalcija fluorīdiem sastāvošo dzirnakmeņu nodilumu. Fluorīdu saturs, kas tiek uzņemts ar dabīgo uztura produktiem ikdienas ir robežās no 0.2 – 0.5mg.

Kāpēc zobārstniecībā ir fluorīdi?

Kopš 20. gs. sākuma ir zināms, ka apgabalos ar augstāku fluorīdu saturu dzeramajā ūdenī (vairāk kā 1mg/l), kariess ir sastopams retāk nekā apgabalos ar salīdzinoši zemu fluorīdu saturu dzeramajā ūdenī. Pēc Amerikas Statistikas Nacionālā centra datiem fluorīdu lietošana bērniem līdz 12 gadiem ir efektīva, bet pieaugušajiem tas kavē sekundārā kariesa rašanos (Mandel I. 1985). Pasaules Veselības Organizācijas (WHO) veikto pētījumu rezultātā pierādīts, ka jauniešiem, kuri no dzimšanas lietoja fluorizētu dzeramo ūdeni, konstatēts kariesa redukcija par 40 - 60%. Ņemot vērā šos novērojumus, kariesa profilaksē sāka lietot fluorīdus saturošus preparātus.

Fluorīdu metabolisms:

No gremošanas trakta tiek absorbēti 75 – 90% no uzņemtā fluorīdu daudzuma. Fluorīdu koncentrācija plazmā maksimumu sasniedz pēc 30 – 60 min. Fluorīdu uzsūkšanos var kavēt vielas, kas ar to veido nešķīstošus savienojumus, piemēram, Ca veido CaF2. Līdz šūnām un organisma šķidrumos fluorīdi nonāk vēl zemākā koncentrācijā, bet to koncentrācija ir tieši proporcionāla plazmas saturam. Ap 99% fluorīda cilvēka organismā ir saistīts ar kalciju saturošiem audiem (1).

Fluorīdu darbība:

Fluorīdi pazemina demineralizācijas efektu, ko izsauc kariogēnās mikrofloras producētās skābes, nodrošinot remineralizāciju jau bojātā emaljas virsmā. Tie samazina emaljas jutību pret uzturvielu skābēm, samazina zobu aplikuma adhēziju zoba virsmai, kavē zobu aplikumā esošo baktēriju vielu maiņu.

Fluorīdu lietošanas principi:

Pamatā fluorīdu profilaksei vajadzētu pamatoties uz diviem principiem: vismaz vienu lokālo fluorīdu līdzekli un vienu sistēmas fluorīdus saturošu līdzekli.

Sistēmas fluorīdu lietošana:

1.Fluoru saturošās tabletes un pilieni;

2.Pārtikas produkti -vārāmā sāls, piens, piena pulv., milti, cukurs, sulas;

3.Dzeramā H2O fluorēšana.

Lokālo fluorīdu lietošana:

1. Zobu pastas;

2. Gēli;

3. Skalojumi;

4. Virsmas pārklāšana ar fluorīdus saturošu laku;

5. Silanti, plombēšanas materiāli ar F.

Kariesa izplatība vēl joprojām ir attīstīto valstu problēma (2). Ir pierādīts, ka KPE var samazināt gan sistēmisko, gan lokālo līdzekļu lietošana (3, 4, 5), tomēr rajonos ar augstu vai vidēju kariesa risku, ūdens fluorizēšana ir izvēles metode (3, 6). Fluorīdu koncentrācija, kas rada maksimālu aizsardzību pret zobu kariesu un minimālu fluorozes risku, ir 1 mg/l, ko būtu jānodrošina fluorizējot ūdeni (Murray J. 1982; Nikiforuk G. 1985; Newbrun E. 1986)

Pozitīvais efekts.

1. H2O fluorēšana ļoti efektīva.

2. Var aptvert lielu iedzīvotāju skaitu.

Negatīvais efekts

1. Fluorizēt var tikai mērenā klimata joslā (karstos rajonos var rasties F pārdozēšana un fluoroze (8)

2. Grūti dozēt diennakts ūdens daudzumu.

3. Vajadzīga centralizēta ūdens apgāde

4. Augos notiek ­ F uzkrāšana.

5. F ir dārga viela.

6. Ir nepieciešams speciāls dienests.

7. Ierobežo cilvēku tiesības.

Var fluorizēt arī pudeļu ūdeni, taču tad kļūst aktuāls jautājums, kā marķēt fluorizētu ūdeni, kas to izvēlēsies lietot uzturā un kā to dozēt pieaugušajiem un bērniem.

Līdzīgu efektivitāti ūdens fuorizēšanai var panākt, ja lielākā daļa sāls, ko iedzīvotāji lieto uzturā, ir fluorizēta. 5 -10 gadu laikā sāls fluorizācija nodrošina kariesa samazināšanos par 50% (Marthaler T. 1986,1990). Vārāmā sāls fluorizācijai ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretkariesa līdzekļiem:

1) lēta, tehnoloģiski viegli pielietojama metode;

2) nav obligāti uzspiests līdzeklis - kā tas būtu pie ūdens fluorizēšanas;

3) ērti pielietojama katram iedzīvotājam; var lietot visas vecuma grupas.

Pastāv 3 veidu sāls fluorizēšana – mājās izmantojamās (pielieto Francijā un Vācijā), sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, skolās un maizē izmantojamās sāls fluorizēšana (9, 10) vai arī fluorīdu pievienošana pilnīgi visai sālij (11, 12). Pierādīts, ka nav nepieciešams palielināt sāls patēriņu, lai novērotu fluorīdu efektu, pasīvais efekts ir pietiekams (2).

Vēl viena alternatīva – piena fluorizēšana, taču šajā gadījumā jānodrošina, lai fluorizētais piens tiktu lietots vismaz 180 dienas gadā (13). Piens tiek uzskatīts par pilnvērtīgu uztura produktu bērniem, tāpēc jau vairāk kā divdesmit gadus lieto fluorizētu pienu (WHO, 1996)Fluorizēts piens arī samazina zobu kariesu par 18-63% (Marthaler T. 1986; Kunzel W. 1993) Literatūrā ir aprakstītas skolu programmas, kur bērniem skolā tiek dots fluorizēts piens. Programmu efektivitāte ir atkarīga no skolotāju, vecāku un palīgpersonāla sadarbības. Piena fluorizācija skolā ir ieviesta Bulgārijā, Ķīnā, Čīlē un Lielbritānijā, kur katru dienu bērni saņem 200 ml fluorizēta piena (WHO, 1994).

Svarīgs ir fluorīdu lokālais kontakts ar emalju, tādēļ fluorīdu sistēmiskajam līdzeklim – tabletēm priekšrocība ir tā, ka iespējama arī tajās esošā fluorīda lokālā darbība, tabletes sūkājot (E.Kramer, W. Holzinger, 1999). Valstīs, kur kā masu profilakses līdzekli nelieto fluorizētu ūdeni, sāli vai pienu un kur fluora koncentrācija dzeramajā ūdenī mazāka par 0,3 mg/l, maksimālu profilaktisku efektu var sasniegt lietojot fluorīdu tabletes. Fluorīdu tabletes iesaka lietot no 6 mēnešu vecuma līdz 15 gadiem 250 dienas gadā (WHO, 1986., 1987). Lietojot fluorīdu tabletes, var sasniegt kariesa samazināšanos par 50% (Newbrun E. 1986; Nikiforuk G. 1985;Wei S.H.Y. 1985; Stephen K. 1993). Pēc pasaules pieredzes zināms, ka fluorīdus saturošu tablešu programma prasa augstu indivīda motivācijas pakāpi (Murray J. 1983). Arī mājas apstākļos tā prasa augstu vecāku motivāciju (WHO, 1994). Tomēr ik dienas lietojot fluorīdu tabletes skolā, var ieinteresēt bērnus un skolotājus rūpēties par mutes kopšanu (Allemark C. 1982; Stephen K. 1993).

Latvijā vēsturiski nav izveidots neviens no iepriekšminētajiem sistēmas fluorīdu lietošanas veidiem, tomēr ir pieredze fluorīdus saturošo tablešu pielietošanā. Fluorīdus saturošās tabletes ir lietotas gan pirmsskolas bērnu iestādēs, gan skolās. Atsevišķos rajonos ir veiktas fluorīdu tablešu programmas (14). Ilgtermiņa fluorīdu programmas notikušas vairākos rajonos un pilsētās, precīzāk izpētīta Viduslatvijas reģions (Jūrmalas, Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajoni), kur vienota programma ilga no 1998. – 2002. gadam. Dažādos gados dažādu autoru KPE pētījumu rezultāti ievērojami atšķiras, tādēļ, lai precīzāk noteiktu tablešu programmu efektivitāti, tika izmantoti VOAVA dati – zobārstnieciskās izmaksas uz vienu ārstēto bērnu pa slimokasēm par 2002. gadu. Viduslatvijas reģionā izmaksas uz vienu ārstēto bērnu bija mazākas nekā citur Latvijā (15).

Fluorīdu tablešu lietošanas indikācijakariesa riska bērniem no 6 mēn. vecuma, ja fluorīdu koncentrācija dzeramajā ūdeni ir < 0.7 mg/l, kontrindikācija - spazmofīlija – traucēta Ca vielu maiņa.

Fluorīdu koncentrācija Latvijas dzeramajā ūdenī ir zema. Pēc Valsts ģeoloģijas centra datiem pietiekams fluorīdu daudzums (0,7 mg/l) ir tikai Limbažu rajonā, tomēr arī tur šāda koncentrācija ir tikai Pērnavas ūdens horizontā, kuru dzeramā ūdens ieguvei izmanto maz. Fluorīdu koncentrācija 0,7mg/l ir arī Talsu rajonā Kvartārajā ūdens horizontā, taču šis ūdens praktiski nav izmantojams kā dzeramais ūdens. Citur Latvijā ir ļoti zems fluorīdu līmenis dzeramajā ūdenī (0,4-0,5 mg/l ir sastopams Liepājas, Talsu, Tukuma, Saldus, Bauskas, Ogres, Aizkraukles un Krāslavas rajonos, bet pārējos rajonos fluorīdu koncentrācija ir vēl zemāka). Praktiski veiktie mērījumi parādīja vēl zemāku fluorīdu saturu Latvijas rajonu dzeramajā ūdenī (no 0,10 līdz 0,50 mg/l).


Tātad ir nepieciešama papildus sistēmisko fluorīdu lietošana augsta kariesa riska pacientiem.                                                                                   Maldupa, Mihailova 2004

Latvijā ieteicamās fluorīdu tablešu devas (pamatojoties uz 1994. gada 5. oktobrī apstiprinātu protokolu):

0 – 2 g.v.

0,5 mg NaF

2 – 5 g.v.

1,0 mg NaF

5 – 15 g.v.

2,0 mg NaF

pieaugušajiem

2,0 mg NaF

Zīdaiņiem dod saberztu un izšķīdinātu tableti putrā vai citā ēdienā. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem pēc tablešu lietošanas, nevajadzētu vismaz 30 minūtes ēst un dzert. Grūtniecēm fluorīdu uzņemšana neietekmē gaidāmā mazuļa zobu veselību. Grūtniecei jālieto lokālie fluorīdu līdzekļi.

Secinājumi:

Latvija ir augsta kariesa riska reģions, tādēļ, balstoties uz PVO ieteikumiem, mums nepietiek tikai ar lokālo fluorīdus saturošo līdzekļu lietošanu. Sistēmiskie fluorīdu līdzekļi vel joprojām ir akceptējamas metodes kariesa izplatības samazināšanā, tomēr pirms ieteikt to lietošanu, jānovērtē dabīgās fluorīdu uzņemšanas iespējas, lai izslēgtu fluorozi. Latvijas dzeramajā ūdenī fluorīdu koncentrācija ir ļoti zema, tādēļ citu sistēmas fluorīdu līdzekļu lietošana ir nepieciešama augsta kariesa riska pacientiem. Fluorīdu tablešu programma valsts līmenī kopā ar augsti motivējošu izglītojošo darbu var dot vēlamo kariesa izplatības intensitātes samazināšanu Latvijā.

 

Literatūra:

1. WHO, Fluorides and oral health, Geneva, 1994.

2. Sheila Jones, Brian A. Burt, Paul Erik Petersen, Michael A. Lennon The effective use of fluorides in public health: Bulletin of the World Health Organization 2005; 83: 670 – 76.

3. Marinho VCC, Higgins JPT, Logan S, Sheiham A. Fluoride toothpastes for preventing dental caries in children and adolescents (Cochrane Review). The Cochran Library, Chichester, UK: John Wiley & Sons Ltd; 2004.

4. Marinho VCC, Higgins JPT, Logan S, Sheiham A. Fluoride mouth rinses for preventing dental caries in children and adolescents (Cochrane Review). The Cochran Library, Chichester, UK: John Wiley & Sons Ltd; 2004.

5. Medical Research Council. Working Group Report: water fluoridation and health. London: MRC; 2002.

6. Mc Donagh MS, Whiting PF, Wilson PM, Sutton AJ, Chestnutt I, Cooper J et al. Systematic review of watrer fluoridation. BMJ 2000;321:855-9.

7. Murray JJ, Rugg-Gunn AJ, Jenkins GN. Fluorides in caries prevention. Oxford, Wright, 1991.

8. Dean HT, Arnold FA Jr, Elvove E (1942). Domestic water and dental caries. V. Additional studies of the relation of fluoride domestic waters to dental caries experience in 4425 white children aged 12 – 14 years of 13 cities in 4 states. Public Health Rep 57: 1155-1179.

9. Marthaler TM, Petersen PE. Salt fluoridation – an alternative in automatic prevention of dental caries. International Dental Journal 2005 (in press).

10. Burt BA, Marthaler T. Fluoride tablets, salt fluoridation, and milk fluoridation. In: Fejerskov O., Ekstrand J., et al., editors. Fluoride in dentistry. 2nd ed. Copenhagen: Munksgard; 1996.

11. Estupinan-Day SR, Baez R, Horowitz H, Warpeha R, Sutherland B, Thamer M. Salt fluoridation and dental caries in Jamaica. Community Dentistry and Oral Epidemiology 2001;29:247-52.

12. Warpeha R, Beltran-Aguilar E, Baez R. Methodological and biological factors explaining the reduction in dental caries in Jamaican school children between 1984 and 1995. Pan American Journal of Public Health 2001;10:37-44.

13. Legett BJ, Jr., Garbee WH, Gardiner JF, Lancaster DM. The effect of fluoridated chocolate – flavored milk on caries invcidence in elementary school children: two and three-year studies. ASDC Journal of Dentistry for Children 1987:18-21.

14. Senakola E, Programma fluorsaturošo tablešu sadalei un pielietošanai Rīgā bērniem vecumā no 2 līdz 14 gadiem (1995. – 2000.), Zobārstniecības raksti 1996.

15. Slimokasu vēstis 2002, VOAVA.